Eiropas labas pastaigas kodekss
Daudzās valstīs pastāv labas pastaigas kodeksi. Mēģināt saskaņot šos kodus nav ne iespējams, ne arī vēlams. Tie ir attīstījušies ilgā vēsturē un bieži vien ir balstīti uz pieredzi un praksi. Piemēram, dažās valstīs pastaigas notiek lielās grupās, savukārt citās mazās grupās vai ģimenēs tas ir parastais pastaigas veids. Dažās valstīs populāra ir lielo mugursomu nēsāšana pastaigām vairāku dienu garumā, savukārt citās dienas braucienos tiek veikti bez lielas slodzes uz muguras. Dažās valstīs ir stingri jāievēro gājēju celiņš, savukārt citās var brīvi ieiet atklātos laukos.
Šis Eiropas labas pastaigas kodekss nav paredzēts, lai aizstātu esošos nacionālos kodeksus vai standartus. Mūsu centieni ir izsekot kopējai labajai praksei, lai sniegtu gājējiem sākumpunktu savas pastaigas pielāgošanai citās Eiropas valstīs.
- Mūsu kopīgo Eiropas mantojumu raksturo daudzveidība, ko mēs uzskatām par dārgumu. Mūsu mērķis ir atklāt Eiropu cilvēkiem visdabiskākajā tempā, proti, ejot.
- Staigāšana dažādās valstīs nozīmē ļoti dažādas lietas. Staigāšana ir attīstījusies dažādu kultūru kontekstā. Mēs vēlētos uzzināt, ko nozīmē iešana konkrētajā valstī, kurā staigājam, un vēlamies to cienīt.
- Mēs vēlamies uzzināt, kādi piekļuves noteikumi pastāv konkrētajā reģionā, pa kuru plānojam staigāt.
- Mēs vēlētos pieiet dabai un kultūrai ar atvērtu prātu, cenšoties mācīties bez aizspriedumiem.
- Ejot mēs cienām citu īpašumu, izvairāmies no jebkādiem traucējumiem un iznīcināšanas. Mēs neatstājam aiz sevis pakaišus.
- Mēs vēlamies izrādīt uzmanību dzīvniekiem un savvaļas dzīvniekiem un izvairīties no traucēšanas to dabiskajā vidē. Mēs atstājam ziedus un augus, kur tie aug.
- Ikvienam ir tiesības baudīt dabas skaistumu. Jāizvairās kritizēt citus gājējus un gājēju celiņus, kuri, iespējams, ievēro citus noteikumus, nevis tos, ko ņemam līdzi no mājām.
Walking Commission ERA, 2002